Engaging in God's Mission: Faithfulness and Empowerment

Šeit arī parādās tā starpība, kad es beidzot esmu karš uz Aivītas fona, kur metri sēž un trīs, ne, četri, piedodi. Es pa 11 centimetriem karāks.

Vienmēr, sākot, man ir prieks, ka varam būt kopā un tāds jocīgs sajūt, ka cauri nespīd. Pēdējās svēdienas bijis tik gaiši un spoši laukā, un tagad ir tāds tumšāks, es vienmēr teicu, gaiši jums jāieslēdz. Bet prieks ir būt kopā atkal kārtējās.

Pēdējās svēdienā un vienkārši gribu šajā brīdī padalīties ar kādiem ziņojumiem. Un viens no tiem ir jau rītdien, proti, sešos vakarā mums būs tāds vakars kopā ar Stīvi no Amerikas, kurš padalīsies par biblisko padomdošanu, kur mums būs iespēja vienkārši nākt un dzirdēt.

Un ziniet, bieži vien ir tā, ka mēs esam dažādās situācijās dzīvē un mēs netiekam uz priekšu. Un bieži vien ir tā, ka mums gribas kaut kādu ātro plāksteri, un bieži vien tādi nav. Un tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mums draudzē būtu cilvēki, kuri būtu sagatavoti sarunām, lai palīdzētu cilvēkam tikt uz priekšu.

Un tāpēc, ka mēs kā draudz arī piedzīvojam kādus garīgus uzbrukumus, par kuriem jūs esat zinājuši pēdējā laikā, tad ir ļoti svarīgi, ka mēs esam gataviem. Bet, lai mēs būtu gatavi, ir jāsagatavojas.

Un tāpēc tā būs tāda iespēja, ko es gribu dot vienkārši, kad jūs izmantojat, un jūs nezinājāt, kas ir bibliskā padomdošana. Bieži vien ir tāda padomdošana, o, tas nav priekš manis, tas ir priekš gudriem cilvēkiem. Nē, tas ir priekš cilvēkiem, kuri grib būt Dieva lietoti.

Un līdz ar to vienmēr manā sapratnē pa Bībeli bijis tā, vispirms nāk atvērts sirds un pēc tam nāk pārējās lietas. Un tāpēc es vienkārši aicinu, ka mēs, kā draudz, nākam un izmantojam šīs iespējas, jo tā būs mūsu iespēja vienkārši uzzināt, vai tas ir tas, ko es vēlos darīt.

Jo vēlāk novembrī mums plānojās sākties skola, kas būs reizi pusgadā, kad brauks no Amerikas un mācīs mūs. Un tā būs divu gadu skola, kur būs iespēja pēc tam arī iegūt sertifikātu. Bet runa nav, man neinteresē, ka ir sertifikāta priekš mūsu draudz. Man neinteresē, ka mums būtu cilvēki, kas ir spējīgi palīdzēt citiem brāļiem un māsām.

Jo tas ir tas, kāpēc vispār mēs, kā draudz, esam. Šodien pie mums ir arī divi viesi, Stīvs, kurš runās. Ar viņu pēc brīža mēs iepazīstināsim. Un tad arī mums ir Matijs, atbraucis no Anglijas, un arī varētu iet iepazīties ar viņiem.

Un vēl, ko es gribu atgādināt, mums katru gadu jūnijā ir draudzes nometne Jāņu brīvdienās, kad ir Jāņi. Es parasti, ka draudze nākam kopā, un arī šogad izņēmums turpat pie Beķeriem. Vispār jau tā mājama nosaukums, mēs vienkārši esam pieredzējuši teikt pie Beķeriem. Visi saprot, kur tas ir, bet tas ir tur auto stāvvietā, kur vienkārši var braukt toteltīm.

Un šogad vispār sanāk ļoti garš vīkends. Mēs vēl izdomāsim, ziņosim konkrēti, kuras dienas tās būs. Un arī pie Dievkalpojuma mēs ziņosim, jo tieši Jāņu vakars iekrīt Ziemassvētkos. Ziemassvētkos. Sveidienā. Sveidienā. Ziemassvētkos. Labs joks.

Un līdz ar to, vienkārši, ja jums nav ieplānot, man piemēram, bija ritīgs prieks par to, ka Ieva Raimonda pateica, viņa teica, mēs kaut kur dzirdējam, kad noteikti tāda nometne, un jums tur nāk kopā, mēs noteikti gribam būt tajā nometnē. Un tā ir tā pareizā attieksme.

Jo man liekas, ka sveidien ir sveidien, un cilvēkiem bieži vienīgi, bet nometne tā, kur tu vari ieraudzīt cilvēkus, parunāt ar viņiem, desiņas pats kopā peldēties. Mums vienmēr tur ir kristības, vienmēr tur ir kristības dievkalpojums, sporta spēles, aktivitātes.

Īstībā jāpasaka, ka kāļi. Mārtiņš man teica, ka viņš varētu norganizēt sporta dienu tur. Tā kā Mārtiņ, ja tu klausies attālināti, man liekas, ka kaut kur ārzemēs. Vai tu klausies, es ierakstu, tad tev nav atpakaļ ceļi, tev jāorganizē sporta aktivitātes.

Un Annīs sveidienas skolā, tad kā nodotiet viņiem ziņu, ka viņiem nav ko atkāpties. Es domāju, ka tas būs brīnišķīgs laiks kopā.

Starp citu, jā, mums būs arī tāda iespēja, es vienkārši jums pasaku. Šķiet, 5. jūnijā pie mums brauks Eds un Džanete no Amerikas, no mūsu draudzes. Tie, kas bija laulības seminārā, jūs atceraties Ed un Džanete. Viņš bija tas policists, Džanete bija akāli, es nezinu, kas viņi bija, CEO, jā, tieši tā.

Viņi brauks un viņi dzīvos šeit Liepājā trīs nedēļas. Un viņi grib ar jums tikties, un īpaši tiem, kuri jau ir laulības kursā, ar viņiem iepazināties un uzsākt sarunas, vai kuriem ir problēmas laulībā, viņi īpaši tajā tēmā grib palīdzēt.

Bet mums būs tāda lieta, un skatieties, viņi Amerikā veic kalpošanu, ejot pie nabadzīgiem cilvēkiem un dodot nabadzīgiem cilvēkiem paciņas ar ēdienu, pusdienu paciņas, un tad pastāst viņiem evaņģēlī. Viņi tad, kad bija Karostā, un kad viņi man to stāstīja, kad es biju tagad Amerikā, viņi sāka raudāt.

Viņi teica, mums ļoti sāpa sirds, kad mēs ieraudzījām tos cilvēkus un to stāvokli, kāds ir Karostā. Viņi teica, mēs gribētu braukt un paprovēt, vai mēs varam uzsākt šādu veidu kalpošanu šeit Liepājā. Un es zinu, ka kādi no jums mani esat teikuši, ka jūs gribētu kaut ko tādu darīt tik pa laikam.

Viņi vienmēr teica, nu, ja tu pacinies, tad tā būs, nu, negādiet no manas, to visu iniciatīvu. Un līdz ar to viņi brauks, viņi gatavi apmācīt. Paldies, mēs sapieksim daudz paciņas, mēs varēsim viņus sapakot, iesim uz ielām, viņi Latvijas nemāk, Krievis kā ar viņu nemāk, jums būs jāiet viņam līdzi.

Un es vienkārši gribu teikt, es gribu jau tagad teikt, sagatavojieties iet ārā uz ielām. Es teiktu, ka mēs to darīsim vairākas dienas, lai mēs varētu iemācīties. Un es gribētu, ka mūsu draudzē uzrastos kāds cilvēks, kurš teiktu, zini, es to gribētu darīt turpāk.

Lai nav tā, ka viņi aizbrauks projām, mums tā, hu, hu, es nevaru jābrauc uz Karostu dalīt paciņas, tas bija tik grūti. Nē, lai mēs varētu turpināt darīt. Un tāpēc vienkārši ieplānojiet, kad es aicināšu to, tad jūs jau esat gatavi, nebūtu tā, oh, būtu laicīgāk pateicis, būtu zinājis.

Es visu laicīgi pasaku tagad. Un tie, kas gribēsiet vienkārši ar viņiem parunāties, iepazīties, viņi dzīvo šeit pat Liepājā, un viņiem būs daudz brīvā laika, tā kā varēsim ar viņiem tikties un pavadīt brīnišķīgu laiku viņiem.

Vēl, ko es pēdējā ziņojumā gribu pateikt, viņš būs teikt uz ekrāniem arī. Par šo sestdienu mums būs šis pasākums, ir īpašām vajadzībām, pasaule, citādāk bērnu acīm. Tad mums brauks šī sieviete no Rīgas, kur mācīs, kā darboties ar bērniem ar autismu un citādākām lietām, jo man liekas, ka tā ir tāda laba iespēja mums kā draudzē arī pieaugt un kā darboties ar īpašākiem bērniņiem.

Tā ka šī ir tāda laba iespēja, ko es domāju, mēs varam izmantot. Mēs speciāli viņus arunājam, lai jums nebūtu jābrauc uz Rīgu, jo, ja es jums teiktu brauciet uz Rīgu, nevienam neinteresētu. Bet, atnāciet šeit, mūsu pašu draudzē, mēs viņu uzaicinājām, man liekas, ka tā būtu ļoti brīnišķīga iespēja ik vienam no mums.

Un tas ir nākošs sestdien no desmitiem līdz vieniem. Tas ir paziņojumi. Un, protams, pie infocentras varētu būt visi pārējie lietas, bet tas, ko es šajā brīdī teiktu, mums būs liecību laiks.

Pagājušās svēdien, mums bija ļoti interesanti, un patiesībā es to redzu kā milzīgu uzbrukumu mūsu draudzē. Milzīgu uzbrukumu. Un, īstībā, es gribu pateikt vienu lietu draudzei. Es lepojos ar jums dzirdot, kādas lietas jūs man esat teikuši personīgi, rakstījuši, balziņās vai īziņās par to, kā jūs noreģējāt.

Kad vairāk no jums man to pateica, un ja tu man nepateici, pienāc un man to pasaka vai uzraksti. Bet man bija tāds prieks redzēt, kad momentāli bija daudzi cilvēki, kas sajuta garīgi, ka kaut kas nav kārtībā. Un tas bija milzīgs uzbrukums. Man personīgi es to jūtu, un tas bija milzīgs uzbrukums mūsu draudzē.

Un, īstībā, tas, kas notiek pēdējā laikā, pateicībā tajā pirmdienā. Sestdienā bija tā viena lieta, sveidienā bija tā otra lieta. Un trešais punkts pielika pirmdien, kad es sapratu, ka mēs dibināsim draudzi Kuldīgā. No tās pirmdienas ir notikuši draudzes smagas lietas.

Tādas lietas, kuras pēdējā reize notika te, ka mēs dibinājām centri draudzes pašā sākumā. Un tas ir milzīgs uzbrukums, bijis mūsu draudzē šīs pēdējās divas nedēļas, divas trīs. Kopš mēs to paziņojām, bet man ir prieks redzēt, ka mēs stāvam kopā. Man ir prieks redzēt, ka jūs esat Dieva vārdā. Man ir prieks redzēt, ka jūsu zobens ir asus, un ka mēs esam vienā prātā.

Tā ka man ir prieks par to redzēt, ka mēs kā draudze esam gatavi tām lietām. Un tāpēc es aicinu, ka mēs turpinām lūgt, ka mēs turpinām iestāties, ka mēs apzināmies to, ka tas karš, kurā mēs atrodamies, ko mēs sludinām pēdējās nedēļas par cīņu, ir nopietns. Un tas ir īsts.

Un tās nav kaut kādas lietas, ka mēs iziem ārā. Daudz cilvēku piedzīvoja pārdebisks lietas. Pārdebisks lietas. Tas tikai parāda to, ka sātans ir īsts, garu pasaule ir īsts, dēmoni ir īsti, sātanu uzbrukumi ir īsti. Mums ir jābūt gataviem viņam. Un man bija prieks, ka mēs, kā draudz, bijām gatavi tam.

Tāpēc viena lieta. Turpmāk uz priekšu. Liecības mūsu draudzē varēs teikt. Mūsu draudz locekļi un tie, kas regulāri nāk uz mūsu draudzi. Vai, ja tu esi viesis, tad pienāk pie manis vai tā, kurš vada dievkalpojumu, tā esi sveidienā dāvanas, piemēram, un pateikti, ka tu vēlētu uzteikt kādu liecību un par ko tas būtu.

Pēc tajā gadījumā es jūtu. Mums paliekot lielākiem, mēs varam piedzīvot vēl šādas uzbrukumus un tas mums varētu nedaudz pasargāt. Tā kā man liekas, tas ir tikai pelīgi normāli. Es zināju, ka mēs līdz tā lietā nonāksim. Augot lielākiem, tas ir iemesls, kāpēc lielākās draudzēs liecības netiek dotas runāt.

Bet, lai tas nāk, visi mūs, jo man daudz cilvēki teikuši, īpaši, kas ārzemēs, ik pa laikam kādu uzrakstīšu, cik svētīgi viņam dzirdēt liecības, ko Dievs ir darījis cilvēku dzīvēs. Un tāpēc, lai tas jūs neatsit, nākt un dalīties ar to, ko Dievs darīs.

Tāpēc, lūdzu šajā brīdī, Edīte, paldies! Vai vēl kāds? Tad, ja vajag kādam ātru uz Lietuvu tikt, tad caur Vivītu var, jā? Kāds vēl grib ziedot vairāk? Paldies! Vai vēl kāds? Ok! Paldies par liecībām un slavēsim Dievu!

Jūs varēsiet palīdzēt man tulkot arī, bet es tošu vārdu Stīvam, un tad jau viņš pats arī pastāstīs par sevi. Viņš saka, pirmais jautājums, ko es jau pajautāju, kāpēc es nestāvu tur augšā? Maybe because there's no space for two of us. Okay, I was really admiring that. It looked really great. You can go there. No, can I? You can. No, I'll stay down here with you. Thank you.

Mēs paliksim lejā. Man ir prieks, ka es varu būt šodien šajā pēcpusdienā pie jums Latvijā. The weather that y'all are experiencing is what we experience in my hometown. Tas ir laikapstākļi, kādi jums ir šobrīd. Tas ir tas, kuras mēs manā vietā, kur es dzīvoju, mēs tādus piedzīvojam.

During the winter and spring. Ziemā un pavasarī. So, this is like spring to me or winter for me. Tā kā šis ir. Tā kā šis ir laikapstākļi, kas jums ir silti, priekš manis ir tikai tāds ziema vai pavasars. My name is Steve Spires and I am from Slidell, Louisiana. Mani sauc Steve Spires un es esmu no Louisianas štāti.

I would like to greet all of you in the name of the Lord from the saints in Louisiana. Un es jūs visus gribu sveikt, ja es krisi svārā no mans mājas pilsētas. And as I've traveled around different countries, it's amazing to meet other believers. Kas man ir interesanti un, ko es aprīnoju, to, ka ceļot apkārt visai pasaulē, nesot vairākās valstīs.

It always strengthens my faith. Tas vienmēr stiprina manu ticību. And I'm always reminded of what the Apostle Paul said in Romans chapter 1, verse 12. Un man vienmēr, man tiek atgādināja šie vārgi, kas ir rakstīts romiešu pirmajā... Which chapter? Chapter 1, verse 12. Pirmajā nodaļā, divacajā pāntā.

Where he tells the believers in Rome that he looks forward to the Lord. To meeting them, because they'll be mutual encouragement. Jo viņš teica to, ka viņš gaida to dienu, ka viņi varēs tikties viens ar otru, jo tur viņi varēs viens otrs stiprināt.

So I want to tell you, I am mutually encouraged by each of you, and especially the worship team. I didn't know many of the songs. Es īpaši gribu, jā, es biju ļoti stiprināts esot šeit, un īpaši no pielūksmas komandas, jo es nezināju vairākas no šīm dziesmām.

But the worship... And I think it's interesting, the very first song that we sang... Un ir interesanti, ka pat pirmā dziesma, kur mēs dziedājām... Open the eyes of my heart, Lord... Atver, kungs, manas sirds acis... Is exactly what we're looking at today. Ir tieši tas, par ko mēs šodien domāsim.

We want to look at our hearts... Jā, mēs gribēsim pastīties uz mūsu sirdīm... For a deep heart change... Uz dziļām sirds izmaiņām. If we live superficial Christianity... Ja mēs dzīvojam tādu virspusēju kristietību... We cannot impact the world... Mēs nespēsim ietekmēt pasauli...

And we cannot glorify God... Un nevarēsim pagodināt Dievu. And so we need a deep heart change every once in a while. Tāpēc mums katram jāpiedzīvīgi pa laikam dzīļas sirds izmaiņas. And so today... Or this afternoon I want to look at Luke chapter 19... Un šodien šajā pēcpusdienā mēs apskatīsimies uz Lūkas evaņģēliju 19. nodaļu.

And I ask that you turn to Luke chapter 19 and I hope everyone has a Bible or electronic device. Jums, kam ir bībeles, atveriet bībeles un kam ir interneta, telefonu, elektroniskās ierīces, atveriet arī savās ierīcēs. Because this afternoon we are going to look at what Jesus said. He actually says... Un mēs apskatīsimies, ko Jēzus teica.

Not what some people think he said or what we'd like him to say. Nevis tas, ko daži domāja, ko viņš teica, vai ko mēs gribētu, lai viņš pasaka. We want to look at what he truly said. Bet paskatīties uz to, ko viņš pat tiešām teica.

So the context of Luke 19... Dēmis, tās nodaļas konteksts ir... You said it? Yeah, I did. Okay, I'm fine. The context of Luke 19 is that Jesus is just a few months away from his death, resurrection, at the right hand of God. Tad viņš ir tikai dažus mēnešus pirms savas krustā sišanas, augšāmcelšanās un došanās uz debesīm, lai būtu pie Dieva labās rokas debesīs.

So you're going to see how he gets so, so serious. Un jūs ieraudzīsiet to, cik viņš nopietns paliek. About making one thing clear. Lai mums iedotu skaidri, lai mēs saprastu vienu lietu ļoti skaidri. Where each one of us stands in relationship to him and his kingdom. Kur ik viens no mums atrodas attiecībās ar viņu un viņa valstību.

Mēs dzirdēsim, kā Jēzus stāst kādu līdzību, kur ik viens no mums tajā līdzībā atrodas. Un ik viens no jums ir tajā līdzībā. Tāpēc, ka Jēzus mums paskaidro, ka ir tikai trīs kategorijas. Un katrs ik viens no jums esat kādā no šīm.

Un tas, ko mēs apskatīsimies, ir ieraudzīt, kurā kategorijā tu esi. Un tas mums palīdzē saprast, kur mēs atrodamies attiecībās ar Dievu. Pirmā kategorija ir, ka tu viņu pazīsti, tu mīli viņu. Tu centies dzīvot priekš viņu. Tu centies dzīvot priekš viņu.

Tu mēģini darīt to, ko viņš saka, kas ir pats svarīgākais. Tu neesi perfekts. Tu izgāzies. Tev nesanāk kādreiz. Bet tev sirds ir pareizā vietā. Tev ir šī vēlme. Jā, vēlēšanās. Tu pazīsti viņu, mīli viņu.

Un gribi darīt to, ko viņš saka, ko baigi darīt. Bet tad ir otra kategorija. Kas ir ļoti bieži sastopama. Tā bija bieži tad. Un arī šodien. Tu domā, ka tu viņu pazīsti. Un varbūt izliecies, ka tu viņu pazīsti.

Darot dažas lietas no tām lietām, ko pirmā grupa dara. Bet tu viņu nepazīsti. Jo patiesībā tu dari to, ko tu gribi. Un tev patiesībā nerūp, kas mūsu kungam svarīgs. Tu vienkārši rīkojies reliģiski, lai attaisnotu savu sirdsapziņu.

Bet tu dzīvo priekš sevis. Esi apsāst ar sevi. Un ar šīs pasaules lietām. Tu esi tu tagad un šajā vietā. Ir viss, kas tev ir svarīgi. Un tad ir vēl trešā kategorija. Un tā ir biedējoša kategorija.

Tu zini, ka tu viņu nepazīsti. Un tu negribi viņu pazīst. Jo tev vienkārši tu ienīsi to domu, ka tev būtu jāpakaļ. Vai sen. Un uzticēties un paklausīt kādam citam izņemot sevi. Tu jau projām gribi vadīt un dzīvot pats savu dzīvi.

Un ar visām šīm trīs kategorijām būs prātos, es gribu, lai mēs apskatīmies uz šo rakstu vietu, kur mēs lasīsim. Es izlasīšu 10 un 11. 10 un 11 no Pānta un Lūkas viņa ģēlīdējums tas nodaļas.

Jo cilvēka dāls ir nācis meklēt un glābt pazudušo. Un viņam, klausoties, tas stāstīja vēl vienu līdzību. Tādēļ, ka viņi, jēzumi, tūpie Jeruzāliem sasot domāja, ka tūliņi vajag parādīties Dieva valstībai.

Jūs ierauzīsiet, pamanījāt to, ka jēzus ir tas, kurš runā. Un ka šī ir līdzība. Kāpēc jēzus stāst līdzībās? Lai viņas iemidzinātu? Vai mierinātu viņas? Vai sajauk prātu? Pateicībā viņš lieto līdzības, lai pievērst viņu uzmanību.

Tas ir tā kā tāds sirdiens pa vēderu. Vai pa mūti? Jo Jēzus zina, ko šis pūls domā. Ko viņi grib, un ko viņi tic. Un viss tas ir tik nepareizi. Tāpēc viņš dalās ar šo līdzību kā tādu pamošanās.

Un labojumu par to, ko mēs bieži vien domājam. Un pūls dzird šīs lietas. Un tāpēc viņš stāstīja šo līdzību. Tāpēc viņš stāstīja šo līdzību. Tāpēc viņš domāja, ka Dievu valstī parādīsies kur katru brīdi.

Tāpēc siedošu, ka nelielu kontekstu, pirms mēs ejam dziļāk šajā. In verse 10 we see a summarization of Jesus' encounter with Zacchaeus. Desmit jāpārtām mēs redzam tādu apkopojumu tām, tai domāja, ka Jēzus satikās ar Caharī. Nevis Caharī, bet Caķē, man liekas.

Most of the people who knew Zacchaeus were probably thinking, you know, Jesus, he's not a candidate for salvation. Viņi domāja, zini, Jēzus noteikti nav glābšanas kandidāts, kurš vēl mūs glāb. You see, the crowd hated people like this. Un pūlis ienīja tādus cilvēkus kā Caķēs.

But Jesus saves him. Bet Jēzus tādus glābi. Offers eternal life and says, this guy's in the kingdom. Un piedod viņiem mužīgā dzīvība un saka, šim piedar mužīgā dzīvība. Imagine the crowd's reaction. Jūs varat iedomāties pūļa reakciju.

But in verse 9 and 10. Bet 9. un 10. pāntā Jēzus viņam saka. Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, tāpēc ka šis arī ir Ābrahāma dāls, jo cilvēka dāls ir nācis meklēt un glābt pazudušo. Do you see why Jesus saved him? Vai jūs redzētu tagad, kāpēc Jēzus viņu izglāba?

Un piedāvā viņam mužīgo dzīvību? It's because Jesus came to seek and to save that which was lost. Tāpēc, ka Jēzus nāca meklēt un glābt to, kurš bija pazudis. He didn't come to give the religious a booster shot. Viņš nenāca, lai doti reliģiskiem cilvēkiem tādu uzbundinājumu, lai viņi turpin savā reliģijā.

Or pat the good people on the back and say, good job. Vai lai paklapētiem labiem cilvēkiem pa muguriņu pateikt malači. So by allowing Zacchaeus into the kingdom of God. Bet ļaujot tādiem kā Caķiem. Nāk dieva valstībā.

Viņš zina, ka viņš ir saticinājis pūli. Un viss šis notiek Jeriko pilsētas apkārtnē. Jeriko ir 17 mils no Jeruzalemes. So Jesus is walking with the crowd and having this happen to Zacchaeus. Un Jēzus staigā ar pūli un viņš ļauj notikt par Caķiem.

Un tad viņš šim pūlim tāsta līdzību, kamēr viņa ceļā dodas uz Jeruzalemi. Un so now let's look at verse 12. This is the beginning of the parable. Un apskatīsimies uz 12. pārnta, kas ir šīs līdzības sākums.

So it was a common practice of the day. Tas bija pieņemts tajā laikā. That noblemen, that the rich people had land, these noblemen. They had what? They had land. Ok, jā, tajā laikā. Tagātnīgi bija tiem, kuriem piedarēja zeme.

And they had the opportunity to step up and become king over it. Un viņiem bija šī iespēja tā kā pacelties pār un valdīt par to. But they had to go to Rome and they had to get authority to do that. Bet viņiem bija jādodas uz Romu, lai viņi varētu iegūt atļauju, lai viņi to varētu darīt.

In fact, commentators today. Patiesībā šodienas komentētāji. That the location where Jesus is actually speaking here. Ka tā lokācija, kur Jēzus runāja šajā vietā. Between Jericho and Jerusalem. Starp Jēriku un Jeruzālimi.

Was a place at Archelaus. Ir vieta, kur Archelaus? Archelaus? Is that the name? Yes, Archelaus. Ok, kur Archelaus, tas ir jārds. And that's the descendant of Herod the Great. Tas ir lielā Herodā pēcnācējs.

Had done this very thing. Bija izdarījis tieši, to bija arī izdarījis. So it was common practice to do this. Tāpēc tas bija ierastā rīkuma. But Archelaus was a wicked, awful person. Bet Archelaus bija briesmīgs, briesmīgs cilvēks.

And a crowd of about 50 people were following him. Un 50? 50. Jā, pulsa kādiem 50 cilvēkiem sakoja viņam. And telling the Romans, we don't want this guy ruling over us. Un viņi teica Romēšiem, mēs negribam, lai šis valda pār mums.

So this is the background for the parable. Un tas ir tas fons šajā līdzībai. So I do want to give a caution here before we start. Un es gribu nedaudz mūs brīdināt, pirms mēs sākam. When Jesus tells a parable, kad Jēzus stāsta šo līdzību, we are not to make an association with every little detail. Mums nav jāpievērš uzmanību katrai mazākai detaļai.

There is usually a takeaway. Jo parasti tur ir tā viena galvenā doma. Let me give an example. The unjust judge in Luke 18. Piemēram, es ieduši piemēru no Luke 18. Par netaisno tiesnesi. Kur šis ievietē bija jālūdzu, jālūdzu, jālūdzu. Līdz šis ķēniņš kaut ko darīja.

We don't want to conclude God's not a good God. Jo no šīs līdzības mēs negribam paņemt to, ka Dievs nav labs Dievs. We don't want to conclude that He's not here with us all the time. Vai lai pateik, ka Viņš nav kopā ar mums visu laiku.

So there's parts of the parable that He intended us to say. Tāpēc ir kādas daļas no līdzībām, par kurām Viņš vēlas, lai mēs domājam. We want to get the idea of what's in the parable. Lai mēs satvertu to galvu no līdzības dūvam.

So now we're going to continue reading verses 20-27. Tāpēc tagad mēs turpināsim lasīt no 20. līdz 27. pāntam. Or 12. Huh? 12. Oh, yeah, just read the rest of them, I'm sorry. 12, you said from 20. I meant 13. From 12, 13.

Yeah, didn't we read 12? Yeah, because that's, we didn't read that. Okay, viņš teica. Tātad līdzība. Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pānāktu mājās.

Un, attaicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit mīnas un sacīja, palnaities ar to, iekāms es pānākušu. Bet viņa tautieši un ienīzdami viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt, mēs negribam, ka šis pār mums valda.

Bet viņš pānāca, kad bija valdības aņēmas un nu lika at savu kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis. Tad ieradās pirmais un sacīja, kungs, tava mina piepelnījusi desmit mīnas.

Tad viņš tam teica, labi tu godīgais kalps, tāpēc, ka tu esi mazā lietā bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām. Pēc tam nāca otrs un sacīja, tava mina, kungs, piepelnījusi piecas. Arī šīm viņš teica, arī tevēs iedzaušu pār piecām pilsētām.

Pēc tam trešais nāca un sacīja, kungs, šeit tava mina. Es to biju noglabājis viedrautām, jo es baidījos no tevis, tāpēc, ka tu esi barks cilvēks un ņem, ko tu nēsi nolicis, kā arī pļauju, ko tu nēsi sējis.

Tad viņš sacīja, no tavas mūtes es tevi tiesāšu, tu nekrietneis kalps. Ja tu zināji, ka es esmu barks cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauju, ko viņš nav sējis. Kāpēc, tad tu manu naudu nēsi no tevis naudas mījējiem?

Tad es pānācu to raugļiem, būtu saņēmis atpakaļ. Un uz klētasošiem viņš teica, atņemiet tam viņam minu un dodiet tam, kam ir desmit minas. Tad es sacīju viņam, kungs, viņam jau ir desmit minas.

Bet viņš atbildēja, es jums saku, katram, kam ir dos, bet kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir. Bet tos manus ienainiekus, kas negribēja, lai es par tiem valdītu, atvediet šurpu un nokaujiet manā priekšā. Āmen.

Tad šī ir tāda ļoti, nu, pazemīgi, nezinu, pazemojoši, nezinu. Un ar visām šīm trīs kategorijām, par kurām es iepriekš jau pieminēju, mēs gribam uzzināt, kas ir tas, ko Jēzus centās noskaidrot, lai mēs varētu skaidri ieraudzīt, ko viņš vēlēs mums šodien pateikt.

Pirmais. Jēzus vēlas, lai mēs turpinātu to, ko viņš ir iesācis. Vers 13. Jēzus, kāpēc jums ir iesācis, mēs redzam, ka viņš pasauca savus kalpus, iedeva viņam desmit mīnas un teica, pelnāties ar to, iekāms es pānākušu.

Tad šis bagātnieks iedau desmit mīnas katram kalpam. Un jautājums ir, kāpēc viņš to dara? Jūs zināt, viņš ir mēs, un mēs esam salīdzījuši. Redzēt, viņš ir kungs, un mēs esam kalpi.

Un Bīvēl mūs sauc daudzos, dažādos vārdos. Un mums ir jāpaņem visu šie vārdi kopā, un jāpaņem tas kalējas lēmums, kas mums ir vajadzīgs. Mēs tiekam saukti par meitām un dāliem, kas ir super. Mēs tiekam saukti par Dievabānīm, yes!

Mēs tiekam saukti par aitām, un, ziniet, mēs tiekam saukti par kalpiem ļoti bieži. Tāpēc nepazaudēsim to, kas teikt domāts. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast šo pāršu pirmo punktu. Viņš ir kungs, mēs esam kalpi.

Bet ne tikai vienkārši kalpi. Laimīgi un priecīgi kalpi. Atpakaļ Jēzus laikā kalpiem rūpējās. Viņi bija kā daļa no ģimenes. Un grieķu vārds dūlos, kas nozīmē kalps, kas nozīmē, ka par šiem cilvēkiem parūpējās, viņi netika abižoti.

Pārsvarā. Un neizturējās likt pat viņiem. Viņi bija kā daļa no ģimenes. Tāpēc laimīgi kalpi ir priecīgi kalpi kalpot savam kungam. Tāpēc es gribu apsādās šajā brīdī un paļautāt, vai tu esi laimīgs kalps.

Vai visu, ko tu dari, tu dari ar priekš savā sirdī? Mēs neesam vienādi ar Dievu, vai tā kā kolēģi ar Dievu. Jēzus ir tas, kurš pieņem galvenos lēmumus. Viņš saka, kas mums ir jādara.

Tā galvenā doma. Viņš ir kungs, un mēs esam kalpi. Un jūs varbūt domājat, kas viņš vajag mēs teikt? Ko viņš grib, lai mēs daram? Ļoti vienkārši. Viņš vēlas, lai mēs turpinām darīt to, ko viņš iesāka.

Kad Jēzus bija uz zemes, viņš uzsāka kaut ko. Viņam bija kaut kas prātā. Viņš zināja ļoti konkrēti, ko viņš grib darīt. Un ko viņš nāca, lai darītu. Un ko viņš izdarīja.

Tādēļ viņš zina visu, kā mēs jātiek izdarīt. Jēzus nav apjūts. Mēs esam bieži apjūtuši. Mēs. Viņš nav apjūts par to, kas viņš ir. Ko viņš uzsāka. Vai to, ko viņš grib pabeigt darīt.

Svētākā spēkā. Tāpēc, jūs atvēlējat, tāpēc, jēzus sāk tādu garīgu uzņēmumu, viņš tā var teikt. Tāpēc, viņš šajā vietā nesaka. Ejiet, uzsākiet kaut ko. Tu izvēlēsi, ko tu grib darīt. Vienkārši dar kaut ko.

Viņš to nesaka pareizi. Tur ir īpaša uzdāmas misija, ko viņš vēlas izdarīt. Un to mēs redzam desmitajā pāntā. Jo cilvēka dāls ir nācis meklēt un glābt pazudušo. Redzētu, tur nav rakstīts, viņš nāca, lai dziedinātu slimos.

Vai, lai pabrotu izsalkušos. Viņš darīja, kaut arī viņš darīja tās lietas, bet būtībā tas bija tāpēc, lai cilvēki klausītos viņā. Ja viņš būtu attāns, tad arī tikai tās lietas.

Tās cits lietas, kuras viņam bija aizdar, viņam būtu jātiek izdarītām. Viņam bija jāpierāda, ka viņš ir ne tikai cilvēks. Nav kaut kāds guru vai skolotājs. Tāpēc, par šo skolotāju, viņš jāpierāda, ka viņš ir ne tikai cilvēks.

Jo beidzot šos brīnumus, cilvēku spied uz viņu paskatīties. Un mēs varam paskatīties uz Jāņa 19, kur Jēzus bija uz krusta. Viņš saka trīs vārdus. It is finished. Viss piepildīts.

Ja viņam galvenais mēģinājums bija pabrotu izsalkušos, vai dziedināt slimos, tad vai viņš būtu pabeidzis savu darbu? Bet nē, taču nav pabeidzis. Jo projām ir izsalkuši cilvēki.

Ja viņa darbs būtu bijis, teiksim, politiski ievies kādas kārtības, vai par to viņš ir paraupējies? Nē, nav. Mēs redzam, ka viņš nāca. Īpaši uzdevuma pēc. Lai meklētu un glāb pazudušos.

Un tas ir tas, par ko viņš ir, un tas ir tas, ko viņš vēlas, lai mēs par ko būtu. Viņš nesaka, ej prom no savu darba. Kļūst par mācītāju. Vai misionāru. Nedari to, ja nu vienīgi tu jūkas vēl esi garstā to liek darīt.

Bet ikviens dieva kalps. Katrs ticīgais kalps. Kristus sekotājs. Mums ir jāatstā ietekm uz mūsu sabiedrību. Un mēs to varam izdarīt caur evaņģēlī.

Jo nav svarīgi, ko tu dari. Vai tu esi grāmatvēdis, strādāt celtniecībā, students, mamma. Esot savā darbā, tev ir jābūt lielākai domai, kāpēc tu turēsi. Jo Dievs grib, lai mēs esam visās tajās vietās.

Esot sālim un gaismai. Tajā brīdī, kad tu strādā savā darbā. Esot iesaistīts viņam biznesā. Tu vienreiz varētu domāt, ka esmu šeit, un esmu šeit, bet tu vajadzēji, ka esi iesaistīts.

Un varbūt mēs esam šeit, lai mēs turpinātu darīt to, ko viņš ir iesācis. Un dažreiz mēs novirzījāmies no tā uzdevuma. Ar savu darbu, hobiju, sportu. Bet visādāk ar to mēs varētu sākt un atvērties.

Darot visu šīs lietas, mums būtu jāmeklē un jāglāba pazudušie. Ar evaņģēli vēsti. Kā ticīgi nāks pie glābšanas? Kā viņi dzirdēs labo vēsti? Ticiet vai nē? Es zinu, ka tas ir biedējoši, bet tas ir mūsu uzdevums.

Un daži kristieši tas ir domāt no biedējošiem. Sim būs. Un kas viņiem labāks plāns? Nope, there isn't. Nope, no. Tag, you're it. Tag, you're it. Tag, you're it. Tag. Tag. Tag.

Ok. Viņš tev piesit un tevi jāturpina. Es gribu, lai jūs dzirdētu tos vārdus, kuras Jēzus teica, lai ietekmē to vēsti. Look at verse 13. 13. pāntā. It says, engage in business. Viņš teica, and that business, again, is to seek and to save the lost.

Un tas uzdevums, uz kuru viņš mūs ir aicinājis, ir meklēt un glābt pazudušos. And how long are we supposed to do that? Un cik ilgi mums tas būtu jādara? What does it say? Kas tu ir rakstīts? Until I come. Līdz es nākušu.

So, let's look at the word engage. Un pastīsimies uz vārdu, no Latvijas tur ir rakstīts, pelnēties. What does that mean? Ko tas vispār nozīmē, pelnēties? It means to give attention to, tas nozīmē pievērst uzmanību, to be occupied with, būt aizņemtam ar, to be very engrossed in, jā, tur iesaistīts tā, jā.

And to be concerned about, būt nesatrauktam, bet... Concerned? Worried? Satraukts, jā, vienalga. Būt aizņemtam ar tām domām. Do you see the intensity of the wording? Vai jūs redzēt, kāds ir šo paskaidojums?

We need to be that intense, about this mission we have. Mums ir jābūt tik aizņemt, iesaistītiem šajā misijā, uz ko viņš mūs aicina. We need to be thinking all the time, that we are on a mission. Mums visu laiku būt jādomā, ka es esmu misijā.

When you're at the grocery store, tad, kad tu esi pārtikas veiklā. When you're taking a walk, kad tu staigā pie ili. When you're in the park, kad tu esi parkā ar bērniem. We are always on mission. Mēs esam vienmēr misijā.

And not be occupied, un nevis aizņemt ar kādām lietām iekšā. Vai mēs nepieviešam uzmanību. Mēs bieži vien dzīvam tā, ka mēs nepieviešam uzmanību pašam galvenajam jēzum, un nevis pārējām lietām.

Mums ir jāpaņem projām tie trautājumi, un jādara tā kunga darbs. But here's our human heart and our mindset. You know what you want to be about. Un tāpēc daži kristieši grib izmantot Kungu vai Dievu, lai iegūtu to, ko viņi grib.

And to give God this like he's a Santa Claus. Kad Dievs ir tāds salavēcis. But the Lord is not going to do that. Bet Dievs to nedarīs. He's not going to be on board with your agenda. Viņš nedarīs to, ko tu gribi darīt.

What you're occupied with. Ar to, ar ko tu esi aizņemts. What you give the most attention to. Vai tas, kam tu visvairāk pievērsi uzmanību. And what you're engrossed in. Vai tas, kur tu esi iesaistīts, kurās lietās.

He wants your total heart. Viņš vēlas visu tavu sirdi. So you need to engage in this business that he has. Tāpēc tevi jāiesaistās Dieva biznesā. Start shifting your priorities. Jāpāliek savus prioritāts.

And be occupied and engrossed in what the Lord has started. Un jāpadara sevi aizņemt ar lietām, ko Dievs grib darīt. Brothers and sisters, these are the last days. Mēs esam pēdējā laikā.

If you are that Christian who's just like just give me a heads up, kurš saka vienkārši, OK, heads up. Heads up. A clue. Say again. Give a clue, a heads up. A clue. Ja tu esi tas kristietis, kurš grib, es nevaru iztulko to teikumu.

To to. Let's move to the next sentence and I will catch it up. Heads up when it's really toward the end. It's now you need to be serious. OK. Tad ir ļoti svarīgi saprast, ka mēs esam pēdējos laikos, un tevi jākļūst nopietnām par dievu biznesu.

Right now we need to engage in the business of our Lord more than ever. Tagad mums ir vēl vairāk nekā, ja dievpriekš jāies aizsās dieva darbā. And we need to just be focused on it a little more than we normally do. Un mums ir jāfokusējas uz viņa valstības darbu vairāk nekā mēs to parasti esam darījuši.

And you remember the crowd we talked about earlier? They were no different from people today. Cilvēkiem šodien. A couple of months from this moment that we're looking at in Luke 19. Jo daži mēneši vēlāk kopš tā mirkļa, ko mēs lasām Luke evaņģēlijā.

They wanted a quick fix on their temporal earthly problems. Viņi gribēja ātru labojumu savām lielajām dzīves problēmām. Which was mostly political. Kas bija pārsarās aizsīts ar politiskām problēmām.

They wanted to know when Jesus was going to throw the Romans out. Viņi gribēja zināt, ka Jēzus izmetīs romiešus šādā. And give them the kingdom. Un atdos viņiem apakai šo valstību.

And so we're going to go to Acts chapter 1. Un mēs dosim tagad uz apustu darbu pirmo nodeļu. And I want to show you how the mindset is the same right here, right now. Un es gribu parādīt, kā tāds domašanas veids arī tagad ir tāds pats.

Acts chapter 1, verse 6. Pirmā apustu darba, pirmā nodeļa, sestais pāns. And so Jesus has died, he's risen again. Jēzus ir domījis un augšām cēlēs.

Un viņš saka saviem sekotājiem, ka viņš viņas atsās ar savu gāru. So verse 6, they ask this question. Sestajā pāntā viņi prasa viņiem, kungs, vai tu šī laikā atkal uzcēlsi Izrēlām valstību?

And what he's about to say in verse 7 is shocking. Un tas, ko viņš saka septītā pāntā, ir šokējoši. Un viņš tiem atbildēja. Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko tēvs ir nolicis savā paša varā.

Jūs redzēju, ko Jēzus tikko viņiem pateica? Viņi jautā, kad Izrēlā valstība tiks atjaunota. Un viņš saka, ka jums tas nav jāzina. Viņš viņiem skaidri pasaka, ka tas nav tavs biznes.

Necenties to izdomāt. Beidz skatīties uz Izrēlas zem. Beidz domāt, kurš ir antikrists. Bet sāc dzīvot tam, kā mēs tev esam aicinājuši. Un tieši tāpat tās ir ar mums šodien.

Mēs cenšamies izdomāt pēdējos laikus. Mums pat ir daži cilvēki, kuri mēģinājuši noteikt konkrētu datumu, kad būs pasaules gals. Mums ir daži cilvēki, kuri mēģinājuši noteikt konkrētu datumu, kad būs pasaules gals.

Mums ir jābeidz stāvēt uz kālnu ar sēgu. Un jābeidz teikt, ka Jēzus nāks apakar 2027. gadā. Viņš nekad mums neteic, lai mēs fokusētos uz to. Viņš nekad mums neteic, lai mēs izštukotu.

Ko viņš prasīja? Meklēt un pazudušo. Meklēt un glābt pazudušo. Meklēt un glābt pazudušo. Meklēt un glābt pazudušo. Meklēt un glābt pazudušo.

Mums nevajadzēja mēģināt izdomāt, kas mums ir jādara. Mums jau ir visu, lai mēs varētu darīt Dievu darbu. Mums nav jābrīnās. Un ja tu brīnies un mēģini to saprast, tad tevi jāuzdod jautājums, kur tu atrodies attiecībās ar Dievu.

Jo, ja tu esi fokusēts uz visu citu, bet ne misiju, tad tevi ir nopietni problēma. Jo mēs esam aicināti meklēt un glābt pazudušo. Un Dievs ir devis mums īpašu dāvanu. Astotie pāntā.

Bet jūs dabūsiet spēku, kad svētais gars būs nācis par jums. Un jūs būsiet mani liecinie, kā Jēruzālmē, tā visā jūdijā un samarijā un līdz pašam pasaules galam. Mums ir ne tikai jāevangelizē, bet mums ir arī jāmīl un jāiedrošīm vienam otrs.

Mums ir svētais gars mūsos. Pāvils teica, ka tas ir tās pats gars, kas uzcēl Jēzus no mirušiem. Vai jūs saprotiet, kas tas ir par spēku? Un ja tu esi paties Dievu ticīgais, tad tevi ir šis spēks.

Un mums ir jāliet to Dievu svētais gars, lai kalpot citiem ticīgiem. Un šajā draudzē pašlaik tagad ir vairāk no jums, kuriem ir kāds grūtības. Vai tā būtu laulība? Vai tu ceri, ka tu apricēsies kādien? Dārbs, finanses, depresija, bālis.

Mums ir jāpalīdz vienam otram. Un mums ir jāmīl tādā veidā. Efesiešos 4, 5 un 16. Gītās mūs. Efesiešos 4, 5 un 16. Pārāk rakstīts. Bet patiesi runādami mīlestībā. Visās lietās, pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus.

Jo viņā visa miesa ir kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota. Pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdam aizvien pilnīgāk mīlestībā. Šī ir tā misijas otrā daļa.

Tas nozīmē runāt patiesību mīlestībā. Un skatieties, kas notika. Un tādā veidā mēs augam visos veidos. Un viņš 16. pantā saka, ka katra daļa, tas ir katrs ik viens no jums. Katram no jums ir dāvana.

Un Pāvils saka, ka tas strādā tā, kā viņa būtu jāstrādā. Tad tas liek visai draudzēji augt. Tad tas liek visai draudzēji augt. Bet tā tiek cāltamīlestībā. Jūs redzēju, kā tas strādā?

Tāpēc mums ir tāda divu veidu misija. Ja mēs pagodinām Dievu visās lietās, mēs veidojam mācekļus. Tas nozīmē gan evangelizējot, tas nozīmē nākt blāks brāļiem, kuriem ir vajadzīgi palīdzīt. Ar viņu angļu valodu. Tā ir tā misija, par ko mēs runājam.

Un jāizskam, viņš turpin izskaitot šo līdzību. Es gribu, lai mēs apsimest, kā mēs to varam ieraudzīt. Bet, ja jūs parādājat, mēs māpas darbās pirmjā nodeļā astotē pāntā. Viņš saka, jūs būsiet mani liecinieki.

Jēruzālēmē, visā Jūdijā, Samarijā, un līdz pašam pasaules galam. Viņš saka, mums ir jābūt viņa darbā visu laiku. Vai tu esi Jēruzālēmē, vai sētā, kur tu strādā, kur tu spēlējies, kur tu kačājies, vai kur tu iepērcēs. Visur. Līdz pasaules galam.

Tas ir tas, kas mums ir jādara katram ticīgajam. Vai jūs kādreiz domājuši par šo? Ka tie kaimiņi, kur tev dzīvo blakus, Dievs to jau piepriekš nolicis. Vai tu kādreiz parunājies ar viņiem? Vai tu zini, kā viņi sauc? Vai viņiem ir bērni? Kādas darbās viņi strādā?

Vai jūs kaut ko vispār zinājāt par viņiem? Mēs esam aicināti to darīt. Tas, kas mums ir jādara. Mums nav jābūt tikai pašiem ar sev un jādara savas lietas. Mums ir jāatstā nospiedums šajā pasaulē.

Lietuva, mani draugi, mēs lūdzam par atmodu Latvijā. Bet tā jau nenāks no neticīgiem. Mēs lūdzam par atmodu draudzē. Jo tad, kad jūs aizdagsieties par Jēzus Kristu, jūs iesiet visiem stāstiem par Jēzus.

Un, kad tu ieraudzīsi brāļus ārskurš pakrīt, tu viņu ies un lūks un lasīsi ar viņu kopā. Jo tādā veidā mēs parādam mīlestību. Pirmā tāda zīme patiesam ticīgiem ir tā, ka tas nav jātaiks no neticīgiem.

Nevis, ka viņš iet uz baznīcu. Ir labi iet uz baznīcu. Tas nav arī lasīt bībelu. Jo ir labi lasīt bībelu. Stāp citu, mana drauga mācītājs sēdēja lidmašīnā ar kādu kungu, kurš bija ļoti labi apģērbies.

Un tas vienkārši redzēja bībelu. Tāpēc manis mācītājs, drauga mācītājs domāja, nu tad jau viņš noteikti ir kristiets. Viņš saka, kādā ticībā tu esi, uz kādu baznīcu tu esi? Viņš teica, Sātana baznīcā. Sātana sarīlās bībelu.

Jo viņš teica, mums ir jāzin mūsu ienainieks. Tāpēc es teicu, jūs varat redzēt bībelu, bet tas nav vienkārši. Tāpēc es teicu, ka ir labi lasīt bībelu, bet tas nevienmēr nozīmē, ka tas ir kristiets.

Tā ir sirds priekš cilvēkiem, kas spēj nākt tikai no Dievu. Mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu. Un mīlēt savu kaimiņu, kas ir paši. Vai tu pazīsti savus tuvākos, savus kaimiņus?

Ja tu nepazīsti, tad es tevi izaicinu šodien. Ej parunā ar viņu. Ja dažreiz viss, kas tev ir vajadzīgs, tu sāc runāt, un viņi vienkārši sāk atvērties. Iesim apakšā lūdzu 19. Mēs apskatījāmies uz vienu uz šo vārdu pelnīties.

Un tas ir tas biznes. Un tas nāk no grieķa vārda pragma. Tas ir tas, no kurienes mēs dabūjam mūsu angļu vārdu praktisks. Mūsu latviešu vārdu praktisks. Un, ja es atkal sāku ne tikai darīt manu darbu, bet padarīt to praktisku.

Meklējiet veidus, kā jūs varat runāt ar cilvēkiem. Aicin viņus uz mājām un ēst vakarīņas kopā. Es zināju, ka tā ir rakstu pavēla. Viesmīlība. Romēšaniem 12.13. Mums ir dot pavēlu kalpot cilvēkiem tādā veidā.

Skatieties tos praktiskos veidus. Bet jautājums, vai mēs varam izglābt kādu? Tas nav mūsu darbs. Mums ir tikai jāstāst cilvēkam par Jēzus. Mums ir jāļauj viņiem ieraudzīt.

Sēdien! Jā, viņiem jāspēj ieraudzīt mūsu mīlestību, kas mums ir pret viņiem. Tā ir viena no lielākām lietām, ko to darīt. Lai ietekmētu savu kaimiņu, pilsētu, valsti. Bet skatieties, kā nevajag sākt.

Nedarīt šitā. Hello, my name is Steve. And your name is Toms. Manis sauc Toms. Vai tu zināji, ka tu ies uz elli? Tas tā nestrādā. Tas uzreiz atsitot cilvēku. Tu gribi būt iesaistīts attiecībās ar viņu.

Smail! Introduce yourself. Ask them, what is your name? I've lived by you ten years, I don't even know who you are. Hi! Es dzīvoju pie tevis jau blakus desmit gadus. Kā tev sauc? Jā, apazīstās.

Find practical ways. It's to engage in our Lord's business. Atrūdi praktiskus veidus, kā iesaistīties Dievu darbā. And it's, and, you might be feeling right now. Varbūt ar šobrīd jūties, kā inadequate.

Neatbilstošam. You might feel a little weak. Bāži. You might be thinking, I don't think I have what I need to do this. Varbūt tev liekas, ka man nav laist. Es nespēšu to izdarīt.

I hear this all the time. Es to visu laiku dzirdu. And you don't. I want to tell you right now. Es gribu jums pateikt tagad. You don't have to have a seminary degree. Jums nav vajadzīgs semināra diploms.

You don't have to have theological training. Jums nav vajadzīgs teoloģiskā izglītība. The only two things you need. Dievas lietas, kas tev vajadzīgs. Is the spirit of God in you. Svētais gars tevī.

And the word of God. Un Dieva vārds. That's all you need. Tas visi, kas tev ir vajadzīgs. And you will make such an impact in society. Un tu spēsi ietekmēt sabiedrību.

And your friend group. Un savus draugus. Darba. But you have to start understanding that this is the call on each one of you who are a true believer.

And He gives us what we need. He will give you the wisdom and direction when you need it. If He tells us to go and engage the community. Ja viņš saka, ka mums ir jāiet un jāiesaistās ar sabiedrību.

Don't you think that He's going to be there when you need Him? Vai jūs domājat, ka viņš nebūstev līdzās, lai tev viņš būs vajadzīgs? Sometimes I think Christians feel that God's not there when they're trying to witness.

Dažreiz man ir tāda sajūta, ka kristieši domā, ka Dievs nav viņiem līdzās, kad viņi stāsta kādam par Jēzu. But Philippians 4, verse 4 says that He is always at hand. Bet Filipošos 4. nodaļā rakstīts, ka Viņš vienmēr ir līdzās.

Viņš vienmēr ir līdzās. Kad es sāku kā jauns mācītājs, es atceros, kad es centos dot padomu šīm ģimenēm un individiem. Un dažreiz viņi ienāca to savu problēmu, un es pat nezināju, ko lai es sāku.

Un es sapratu to, ka par cik es esmu mācījies, es man kaut ko vajag pateikt. Un tad, kad viņi man stāstīja savu problēmu, es tikmēr lūdzu Dievu, lai Dievs man uzrāda, kas man ir jāredz.

Un simtprocentu reižu Dievs iedeva man tieši šo rakstuvietu. Vai kādu rakstuvietu, vai kādu iedrošinājumu, ko viņiem pateikt tieši tajā viņa situācijā. Tāpēc es varu pateikt, ka es zinu, ka tad, kad es esmu bājuši, tad es esmu spēcīgs.

Tāpēc, ka mūsos ir svētais gars. Tāpēc apakšā mūsu līdzību. Tāpēc šis bagātnieks ir iedevis viņam šo minu. Un pēc to, ka tas ir trīs mājās. Trīs mēnešu alga.

Un viņš gribēja, lai viņi izmantopriekš dievu valstības. Viņi gribēja, lai viņi to lieto ikdienās kā praktiskā veidā, lai viņi to izmanto praktiskā veidā ikdienas. Ko šī nauda mina reprezentē šajā līdzībā? Ko mēs varam paņēmēt priekš sev šodien?

Un mums ir bišķiņ jāuzmanās, pirms mēs ejam dziļāk. Jo, bieži vien, lasot šo, mums nāk prātā viena cita līdzība no Matēmaņģelī. Tur ir ļoti daudzas līdzības, bet tā nav viena un tā pati līdzība.

Matēja divas pieci. Ko šis īpašnieks katram kalpam iedeva dažādu summu. Un, kad viņš atgriezās, viņš viņus atalgoja visus vienādi. Uzsvars Matēja divas piektajā nodaļā bija uz dāvanām un apdāvinātību.

Kad kungs mūs izglābi, viņš mūs dāviņu garījās dāvanas, kas ir atšķirīgs no visām citām. Un tad viņš mūs atalgoja. Kad tieši tā dāvanu dot tieši tev, lai tu viņu ietot priekš Dievu valstības.

Bet šīs līdzības nozīmes, ko mēs skatāmies, ir 9. nodaļā, ir uzticamība. Nevis tā apdāvinātība. Un viņš dod viņiem visiem vienu summu, bet atalgoja viņus atšķirīgi.

Vai tas nozīmē, ka es kā misjonāram man ir dots vairāk svētais gars? Nē. Man nav. Viņš mūs atļauj mūsu atļaujumu, mūsu atļaujas mūsu atļaujas, mani ir svētais gars, un tas ir tas, kas mani liek darītās lietas, kas man būtu jādara.

Kad es pilnībā nodevies un jūtu svēto gāru, tu spēj izdarīt lietas, kuras tu normāli nespēji izdarīt. Paskatiet, es apasluļu darbu otru noderu. Tad, kad svētais apasluļitikai svētīt ar spēku no augšienes, viņi runāja valodās, kādas viņi pirmstam nepazīna.

Epizēšu 5.18 ir rakstīts, netopiet vīna pilni, jo tā ir izlaidība, kas ir tāda trākanodošanās miesas kārībām. Bet tieciet topiet piepildību, ar svēto gāru. Tas, ko viņš mēģina pateikt, ka cilvēki, kad viņi piedzēršies, viņi darītu lietas, kuras viņi normāli nedarītu.

Un ar svēto gāru arī mēs darīsim lietas, kuras mēs normāli nedarītu. Mēs iesaistīsimies viņam dabā. Mēs atradīsim praktiskus veidus, kā nest evaņģēlī. Un šis man personīgi aizskara manas izbrīne.

Mums ir uzticēts evaņģēlī dārgums. Un tad dažreiz ir jādomā, kāpēc ir tik grūti iesaistīties Dievu darbā. Es domāju, ka viens no tiem iemesliem ir, protams, cilvēki, kas mums ir apkārti.

2. Korintišiem 4, 3 līdz 6, es nolasīšu, rakstīts. Ja mūsu evaņģēlīs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūda, kuriem šīs pasaules Dievas ir apstulbojas neticīgos sirdītiem. Nespīd Kristus godības evaņģēlī gaišums, kas ir Dieva atēls, jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, to kungu.

Mēs parši esam jūsu kalpi Jēzus sūdīti, jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaismās no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā. Bet es domāju, ka tieši septītais māns ir tik svarīgs. Mēs glabājam šo māntu māle traukos, lai spēka pārpilnība būt no Dievu un ne no mums.

Mēs visur to pam spaidītu, to man esam nomākti, mēs esam bez padomu, bet to man esam izmisuši. Spēks mums var palīdzēt. Ja tu jūties nospiests pēdējā laikā, kaut kas ir pārpilnībā. Tad kaut kas nav kārtībā.

Es esmu diezgan drošs, ka tevi ir vairāk jāiesaistās, jābūt aizņemtam ar Dievu darbu. Jo viens cilvēks mums ir šī nospiestība, tāpēc ka mēs esam aizņemti un pārņemti ar nepareizām. Mēs esam fokusējuši uz saviem sirds ālkiem.

Lietas, kurām mēs zināmies pakaļ nevis Dievam. Tāpēc mums ir pat tiešām no sirds jānužēltoj grēki un jānāk pie kunga. Tā daudzās manās padomdošanas sesijās, kas mēs esam aizņemti un pārņemti ar nepareizām, tas, kas mēs esam aizņemti un pārņemti ar nepareizām, viņi dzinās pakaļ lietām priekš sevis.

Un tāpēc viņi jūtas depresijā, nospiesti, izmismā. Bet, kad mēs fokusējamies uz to kungu un mīlam viņu ar visu savu sirdi, tev būs daudz lielāka brīvība. Un tā brīvība būs redzama tavā sejā.

Tas tiks, tā būs redzama tavās darbībās. Jo tu būsi kļuvus milošāks. Jo tu neesi, vai esi fokusēts uz sevi. Bet tu esi fokusēts uz Dievu. Un tad skaties, kā tas ietekmēs citu cilvēku dzīves.

Nav svarīgi, patiesībā, kādā dzīves sezonā tu šobrīd atrodies. Vai tu esi tīnis, jauniec, pieaugušais, nepredzējies, vecāks. Jā, tam nav nozīmes. Tev ir jābūt iesaistītam Dievu darbā.

Man ir vēl viens mācītājs draugs. In Berhi lives. Viņam ir kāds vecāks kungs, kurš dzīvo tā kā mājas aprūpē. Viņa veids ir aprūpēts. Viņa sieve ir nomirusi. Un viņš nespēja pats pārvietoties. Viņam ir vajadzīgs kā